ārprātīgs

Latvian

Etymology

From ārprāts (“insanity”) +‎ -īgs (with ārprāts from ārs (“outside”) +‎ prāts (“mind”)).

Pronunciation

Adjective

ārprātīgs (def. ārprātīgais, comp. ārprātīgāks, sup. visārprātīgākais; adv. ārprātīgi)

1. crazy, mad, insane (having serious mental disorders)

   ārprātīgs cilvēks — insane person

   kļūt ārprātīgam — to become insane

   viņš kliedz kā ārprātīgs — he screamed like a madman

   vai būtu tā, ka visi vācieši vēlējuši karu? tad tiešām varētu teikt, ka viņi ir ārprātīgi, tiem visiem jāuzvelkt trako krekls — could it be so that all Germans wanted war? then I could really say that they are insane, that they have to wear a straitjacket

2. crazy, mad, insane (expressing such features)

   ārprātīgi smiekli — crazy laughs

   ārprātīgs skatiens — crazy look, stare

3. (figuratively) crazy, mad, insane (unreasonable, not fitting accepted norms)

   ārprātīgs nodoms — crazy intention

   ārprātīgas idejas — crazy ideas

   (figuratively, colloquial) mad, crazy (very large, strong; extraordinary)

   ārprātīgas dusmas, bailes — mad rage, fear

   ārprātīgs nogurums — crazy, terrible fatigue

   Roga ar ārprātīgu lēcienu pieskrēja ratiem un sagrāba pātagu — Roga with a crazy jump ran up to the cart and grabbed the whip

Declension

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of ārprātīgs

	masculine (vīriešu dzimte)			feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)		singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	ārprātīgs	ārprātīgi		ārprātīga	ārprātīgas
accusative (akuzatīvs)	ārprātīgu	ārprātīgus		ārprātīgu	ārprātīgas
genitive (ģenitīvs)	ārprātīga	ārprātīgu		ārprātīgas	ārprātīgu
dative (datīvs)	ārprātīgam	ārprātīgiem		ārprātīgai	ārprātīgām
instrumental (instrumentālis)	ārprātīgu	ārprātīgiem		ārprātīgu	ārprātīgām
locative (lokatīvs)	ārprātīgā	ārprātīgos		ārprātīgā	ārprātīgās
vocative (vokatīvs)	—	—		—	—

Synonyms

• neprātīgs
• traks
• vājprātīgs

Related terms

• ārprāts