إحكاك

Arabic

Noun

إِحْكَاك • (ʔiḥkāk) m

1. verbal noun of أَحَكَّ (ʔaḥakka) (form IV)

Declension

Declension of noun إِحْكَاك (ʔiḥkāk)

Singular	basic singular triptote
	Indefinite	Definite	Construct
Informal	إِحْكَاك ʔiḥkāk	الْإِحْكَاك al-ʔiḥkāk	إِحْكَاك ʔiḥkāk
Nominative	إِحْكَاكٌ ʔiḥkākun	الْإِحْكَاكُ al-ʔiḥkāku	إِحْكَاكُ ʔiḥkāku
Accusative	إِحْكَاكًا ʔiḥkākan	الْإِحْكَاكَ al-ʔiḥkāka	إِحْكَاكَ ʔiḥkāka
Genitive	إِحْكَاكٍ ʔiḥkākin	الْإِحْكَاكِ al-ʔiḥkāki	إِحْكَاكِ ʔiḥkāki