abbatialis

Latin

Etymology

From abbās (“abbot”).

Pronunciation

• (Classical) IPA: /ab.baː.tiˈaː.lis/

Adjective

abbātiālis m and f, abbātiāle n; third declension

1. Of or pertaining to an abbey, abbot or abbess, abbatial.

Inflection

Number	Singular			Plural
Case \ Gender	M.F.	N.		MM.FF.	NN.
nominative	abbātiālis	abbātiāle		abbātiālēs	abbātiālia
genitive	abbātiālis	abbātiālis		abbātiālium	abbātiālium
dative	abbātiālī	abbātiālī		abbātiālibus	abbātiālibus
accusative	abbātiālem	abbātiāle		abbātiālēs	abbātiālia
ablative	abbātiālī	abbātiālī		abbātiālibus	abbātiālibus
vocative	abbātiālis	abbātiāle		abbātiālēs	abbātiālia

Related terms

• abbās
• abbātia
• abbātissa

Descendants

Catalan: abacial English: abbatial French: abbatial

Portuguese: abacial Romanian: abațial Spanish: abacial