abusivus
Latin edit
Etymology edit
From abūtor (“to waste, squander”) + -īvus.
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /a.buːˈsiː.u̯us/, [äbuːˈs̠iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /a.buˈsi.vus/, [äbuˈs̬iːvus]
Adjective edit
abūsīvus (feminine abūsīva, neuter abūsīvum); first/second-declension adjective
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | abūsīvus | abūsīva | abūsīvum | abūsīvī | abūsīvae | abūsīva | |
| Genitive | abūsīvī | abūsīvae | abūsīvī | abūsīvōrum | abūsīvārum | abūsīvōrum | |
| Dative | abūsīvō | abūsīvō | abūsīvīs | ||||
| Accusative | abūsīvum | abūsīvam | abūsīvum | abūsīvōs | abūsīvās | abūsīva | |
| Ablative | abūsīvō | abūsīvā | abūsīvō | abūsīvīs | |||
| Vocative | abūsīve | abūsīva | abūsīvum | abūsīvī | abūsīvae | abūsīva | |
Related terms edit
Descendants edit
- English: abusive
- French: abusif
- Old Occitan: abusiu
- Old Galician-Portuguese: abusivo
- Romanian: abuziv
- Spanish: abusivo
References edit
- “abusivus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- abusivus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.