Last modified on 25 May 2014, at 12:13

aconitus

LatinEdit

EtymologyEdit

New Latin; from aconītum (monk's hood, aconite, poison), from Ancient Greek ἀκόνιτον (akóniton, wolf's bane).

PronunciationEdit

AdjectiveEdit

aconītus m (feminine aconīta, neuter aconītum); first/second declension

  1. Of or pertaining to monkshood or wolfsbane.

Usage notesEdit

InflectionEdit

First/second declension.

Number Singular Plural
Case \ Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative aconītus aconīta aconītum aconītī aconītae aconīta
genitive aconītī aconītae aconītī aconītōrum aconītārum aconītōrum
dative aconītō aconītae aconītō aconītīs aconītīs aconītīs
accusative aconītum aconītam aconītum aconītōs aconītās aconīta
ablative aconītō aconītā aconītō aconītīs aconītīs aconītīs
vocative aconīte aconīta aconītum aconītī aconītae aconīta