acuminatus
Latin edit
Etymology edit
Perfect passive participle of acūminō.
Participle edit
acūminātus (feminine acūmināta, neuter acūminātum, superlative acūminātissimus); first/second-declension participle
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | acūminātus | acūmināta | acūminātum | acūminātī | acūminātae | acūmināta | |
| Genitive | acūminātī | acūminātae | acūminātī | acūminātōrum | acūminātārum | acūminātōrum | |
| Dative | acūminātō | acūminātō | acūminātīs | ||||
| Accusative | acūminātum | acūminātam | acūminātum | acūminātōs | acūminātās | acūmināta | |
| Ablative | acūminātō | acūminātā | acūminātō | acūminātīs | |||
| Vocative | acūmināte | acūmināta | acūminātum | acūminātī | acūminātae | acūmināta | |