adlaturus
Latin edit
Etymology edit
Future active participle of afferō (“conduct”).
Participle edit
adlātūrus (feminine adlātūra, neuter adlātūrum); first/second-declension participle
- Alternative form of allaturus
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | adlātūrus | adlātūra | adlātūrum | adlātūrī | adlātūrae | adlātūra | |
| Genitive | adlātūrī | adlātūrae | adlātūrī | adlātūrōrum | adlātūrārum | adlātūrōrum | |
| Dative | adlātūrō | adlātūrō | adlātūrīs | ||||
| Accusative | adlātūrum | adlātūram | adlātūrum | adlātūrōs | adlātūrās | adlātūra | |
| Ablative | adlātūrō | adlātūrā | adlātūrō | adlātūrīs | |||
| Vocative | adlātūre | adlātūra | adlātūrum | adlātūrī | adlātūrae | adlātūra | |
References edit
- “adlaturus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers