adtemptaturus
Latin
Etymology
Future active participle of adtemptō
Participle
adtemptātūrus m (feminine adtemptātūra, neuter adtemptātūrum); first/second declension
- Alternative form of attentāturus.
Inflection
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case \ Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adtemptātūrus | adtemptātūra | adtemptātūrum | adtemptātūrī | adtemptātūrae | adtemptātūra | |
| genitive | adtemptātūrī | adtemptātūrae | adtemptātūrī | adtemptātūrōrum | adtemptātūrārum | adtemptātūrōrum | |
| dative | adtemptātūrō | adtemptātūrae | adtemptātūrō | adtemptātūrīs | adtemptātūrīs | adtemptātūrīs | |
| accusative | adtemptātūrum | adtemptātūram | adtemptātūrum | adtemptātūrōs | adtemptātūrās | adtemptātūra | |
| ablative | adtemptātūrō | adtemptātūrā | adtemptātūrō | adtemptātūrīs | adtemptātūrīs | adtemptātūrīs | |
| vocative | adtemptātūre | adtemptātūra | adtemptātūrum | adtemptātūrī | adtemptātūrae | adtemptātūra | |