adunatio

Latin

Noun

adūnātiō (genitive adūnātiōnis); f, third declension

1. union, uniting
2. (Ecclesiastical Latin) atonement

Inflection

Number	Singular	Plural
nominative	adūnātiō	adūnātiōnēs
genitive	adūnātiōnis	adūnātiōnum
dative	adūnātiōnī	adūnātiōnibus
accusative	adūnātiōnem	adūnātiōnēs
ablative	adūnātiōne	adūnātiōnibus
vocative	adūnātiō	adūnātiōnēs

Related terms

• readūnātiō

Descendants

• English: adunation
• Portuguese: adunação