adventitius
Latin
Adjective
adventītius m (feminine adventītia, neuter adventītium); first/second declension
- Alternative form of adventīcius.
Inflection
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case \ Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | adventītius | adventītia | adventītium | adventītiī | adventītiae | adventītia | |
| genitive | adventītiī | adventītiae | adventītiī | adventītiōrum | adventītiārum | adventītiōrum | |
| dative | adventītiō | adventītiae | adventītiō | adventītiīs | adventītiīs | adventītiīs | |
| accusative | adventītium | adventītiam | adventītium | adventītiōs | adventītiās | adventītia | |
| ablative | adventītiō | adventītiā | adventītiō | adventītiīs | adventītiīs | adventītiīs | |
| vocative | adventītie | adventītia | adventītium | adventītiī | adventītiae | adventītia | |