alteraturus

Latin

Etymology

Future active participle of alterō

Participle

alterātūrus m (feminine alterātūra, neuter alterātūrum); first/second declension

1. about to change, alter

Inflection

Number	Singular				Plural
Case \ Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	alterātūrus	alterātūra	alterātūrum		alterātūrī	alterātūrae	alterātūra
genitive	alterātūrī	alterātūrae	alterātūrī		alterātūrōrum	alterātūrārum	alterātūrōrum
dative	alterātūrō	alterātūrae	alterātūrō		alterātūrīs	alterātūrīs	alterātūrīs
accusative	alterātūrum	alterātūram	alterātūrum		alterātūrōs	alterātūrās	alterātūra
ablative	alterātūrō	alterātūrā	alterātūrō		alterātūrīs	alterātūrīs	alterātūrīs
vocative	alterātūre	alterātūra	alterātūrum		alterātūrī	alterātūrae	alterātūra