anathematizo

Latin

Alternative forms

• anathemō

Etymology

From Ancient Greek ἀναθεματίζω (anathematizō).

Verb

present active anathematīzō, present infinitive anathematīzāre, perfect active anathematīzāvī, supine anathematīzātum.

1. I put under a ban; anathematize, curse.
2. I detest.

Inflection

First Conjugation

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	anathematīzō	anathematīzās	anathematīzat	anathematīzāmus	anathematīzātis	anathematīzant
	future	anathematīzābō	anathematīzābis	anathematīzābit	anathematīzābimus	anathematīzābitis	anathematīzābunt
	imperfect	anathematīzābam	anathematīzābās	anathematīzābat	anathematīzābāmus	anathematīzābātis	anathematīzābant
	perfect	anathematīzāvī	anathematīzāvistī	anathematīzāvit	anathematīzāvimus	anathematīzāvistis	anathematīzāvērunt
	future perfect	anathematīzāverō	anathematīzāveris	anathematīzāverit	anathematīzāverimus	anathematīzāveritis	anathematīzāverint
	pluperfect	anathematīzāveram	anathematīzāverās	anathematīzāverat	anathematīzāverāmus	anathematīzāverātis	anathematīzāverant
passive	present	anathematīzor	anathematīzāris	anathematīzātur	anathematīzāmur	anathematīzāminī	anathematīzantur
	future	anathematīzābor	anathematīzāberis	anathematīzābitur	anathematīzābimur	anathematīzābiminī	anathematīzābuntur
	imperfect	anathematīzābar	anathematīzābāris	anathematīzābātur	anathematīzābāmur	anathematīzābāminī	anathematīzābantur
	perfect	Use anathematīzātus m, anathematīzāta f, anathematīzātum n followed by the present indicative of sum.
	future perfect	Use anathematīzātus m, anathematīzāta f, anathematīzātum n followed by the future indicative of sum.
	pluperfect	Use anathematīzātus m, anathematīzāta f, anathematīzātum n followed by the imperfect indicative of sum.
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	anathematīzem	anathematīzēs	anathematīzet	anathematīzēmus	anathematīzētis	anathematīzent
	imperfect	anathematīzārem	anathematīzārēs	anathematīzāret	anathematīzārēmus	anathematīzārētis	anathematīzārent
	perfect	anathematīzāverim	anathematīzāverīs	anathematīzāverit	anathematīzāverīmus	anathematīzāverītis	anathematīzāverint
	pluperfect	anathematīzāvissem	anathematīzāvissēs	anathematīzāvisset	anathematīzāvissēmus	anathematīzāvissētis	anathematīzāvissent
passive	present	anathematīzer	anathematīzēris	anathematīzētur	anathematīzēmur	anathematīzēminī	anathematīzentur
	imperfect	anathematīzārer	anathematīzārēris	anathematīzārētur	anathematīzārēmur	anathematīzārēminī	anathematīzārentur
	perfect	Use anathematīzātus m, anathematīzāta f, anathematīzātum n followed by the present subjunctive of sum.
	pluperfect	Use anathematīzātus m, anathematīzāta f, anathematīzātum n followed by the imperfect subjunctive of sum.
imperatives		active			passive
		present (you)	future (you)	future (he/she)	present (you)	future (you)	future (he/she)
	singular	anathematīzā	anathematīzātō	anathematīzātō	anathematīzāre	anathematīzātor	anathematīzātor
	plural	anathematīzāte	anathematīzātōte	anathematīzantō	anathematīzāminī	—	anathematīzantor
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		anathematīzāre	anathematīzāvisse	anathematīzātūrus esse	anathematīzārī	anathematīzātus esse	anathematīzātum īrī
participles		anathematīzāns (anathematīzantis)	—	anathematīzātūrus-ra, -rum	—	anathematīzātus-a, -um	anathematīzandus-nda, -ndum

Related terms

• anathema

References

• anathematizo in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879