augmentatus
Latin edit
Etymology edit
Perfect passive participle of augmentō
Participle edit
augmentātus (feminine augmentāta, neuter augmentātum); first/second-declension participle
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | augmentātus | augmentāta | augmentātum | augmentātī | augmentātae | augmentāta | |
| Genitive | augmentātī | augmentātae | augmentātī | augmentātōrum | augmentātārum | augmentātōrum | |
| Dative | augmentātō | augmentātō | augmentātīs | ||||
| Accusative | augmentātum | augmentātam | augmentātum | augmentātōs | augmentātās | augmentāta | |
| Ablative | augmentātō | augmentātā | augmentātō | augmentātīs | |||
| Vocative | augmentāte | augmentāta | augmentātum | augmentātī | augmentātae | augmentāta | |
References edit
- augmentatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)