aureatus

Latin

Etymology

From aureus (“golden; gilded”), from aurum (“gold”).

Adjective

aureātus m (feminine aureāta, neuter aureātum); first/second declension

1. adorned or decorated with gold

Inflection

Number	Singular				Plural
Case \ Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	aureātus	aureāta	aureātum		aureātī	aureātae	aureāta
genitive	aureātī	aureātae	aureātī		aureātōrum	aureātārum	aureātōrum
dative	aureātō	aureātae	aureātō		aureātīs	aureātīs	aureātīs
accusative	aureātum	aureātam	aureātum		aureātōs	aureātās	aureāta
ablative	aureātō	aureātā	aureātō		aureātīs	aureātīs	aureātīs
vocative	aureāte	aureāta	aureātum		aureātī	aureātae	aureāta

Related terms

aurāria aurārius aurāta aurātilis aurātūra aurātus Aurēlia Aurēlius aureolus

aurēscō aureus auricoctor auricolor auricomāns auricomus aurifer aurifex aurificīna

aurificium aurifluus aurifodīna aurifrigium aurigāns aurigena auriger aurilegulus auripigmentum

aurō aurōsus aurūgineus aurūginō aurūginōsus aurūgō aurulentus aurum

Descendants

• English: aureate

References

• aureatus in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879