See also: bebis

Latvian edit

Etymology edit

From English baby. Alternative historical forms: bebijs, bēbijs. First attested use – 1911.[1]

Pronunciation edit

Noun edit

bēbis m (2 declension)

  1. (colloquial) a baby, an infant or a toddler
    Bebijs – bērns, 1-2 gadus vecs[2]
    Baby – a child, 1 or 2 years old
    Baby – bēbis, mazs bērns.[3]
    Baby – an infant, a small child.
  2. (figurative) a childish, immature person

Declension edit

See also edit

References edit

  1. ^ “bēbis” in Juris Baldunčiks (1989), Anglicismi latviešu valodā (Rīga: «Zinātne») →ISBN.
  2. ^ Vidiņš J., (1911), Svešvārdu grāmata, Rīga, page 48.
  3. ^ (1927-28), Latviešu konversācijas vārdnīca, Rīga, page 1526.