Last modified on 27 March 2014, at 03:45

būtība

See also: būtībā

LatvianEdit

EtymologyEdit

From būt (to be) +‎ -ība.

PronunciationEdit

NounEdit

būtība f (4th declension)

  1. essence (the deepest, most meaningful, most characteristic set of features of something)
    dzejas būtība — the essence of poetry
    izlemt jautājumu pēc būtības — to resolve the question by its essence, on its merits
    mainīties pašā būtībā — to change fundamentally, in one's very essence
    tu esi paviršs dialektiķis un nemīli iedziļināties lietu būtībā — you are a sketchy dialectician, (you) don't love to go into the essence of things
  2. essence (deepest spiritual content)
    ja cilvēks kādai lietai ar visu būtību tic tad viņ što arī panāk — if a person believes in something with all his/her essence, heart, then s/he will obtain it
  3. (in the locative, used adverbially) in essence, essentially, basically
    būtībā tā bija kļūdain essence, basically that was a mistake
    atbilde būtībā bija pareiza — the answer was essentially correct
    pie galda policistam pēkšņi atraisījās mēle; izrādījās, ka būtībā viņš ir liels pļāpa — the officer at the desk suddenly loosened his tongue; it turned out that he essentially, in truth was a big talker

DeclensionEdit

Related termsEdit