besteman

Old English

Pronunciation

• IPA^(key): /beˈsteː.mɑn/

Verb

bestēman

1. Alternative form of bestīeman

Conjugation

Conjugation of bestēman (weak class 1)

infinitive	bestēman	bestēmenne
indicative mood	present tense	past tense
first person singular	bestēme	bestēmde
second person singular	bestēmest, bestēmst	bestēmdest
third person singular	bestēmeþ, bestēmþ	bestēmde
plural	bestēmaþ	bestēmdon
subjunctive	present tense	past tense
singular	bestēme	bestēmde
plural	bestēmen	bestēmden
imperative
singular	bestēm
plural	bestēmaþ
participle	present	past
	bestēmende	bestēmed