biduanus
Latin edit
Etymology edit
From bīduum (“two days”) + -ānus.
Pronunciation edit
- (Classical Latin) IPA(key): /biː.duˈaː.nus/, [biːd̪uˈäːnʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /bi.duˈa.nus/, [bid̪uˈäːnus]
Adjective edit
bīduānus (feminine bīduāna, neuter bīduānum); first/second-declension adjective
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | bīduānus | bīduāna | bīduānum | bīduānī | bīduānae | bīduāna | |
| Genitive | bīduānī | bīduānae | bīduānī | bīduānōrum | bīduānārum | bīduānōrum | |
| Dative | bīduānō | bīduānō | bīduānīs | ||||
| Accusative | bīduānum | bīduānam | bīduānum | bīduānōs | bīduānās | bīduāna | |
| Ablative | bīduānō | bīduānā | bīduānō | bīduānīs | |||
| Vocative | bīduāne | bīduāna | bīduānum | bīduānī | bīduānae | bīduāna | |
References edit
- biduanus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.