cacatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of cacō (“defecate, shit”)
Participle
cacātus m (feminine cacāta, neuter cacātum); first/second declension
Inflection
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case \ Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cacātus | cacāta | cacātum | cacātī | cacātae | cacāta | |
| genitive | cacātī | cacātae | cacātī | cacātōrum | cacātārum | cacātōrum | |
| dative | cacātō | cacātae | cacātō | cacātīs | cacātīs | cacātīs | |
| accusative | cacātum | cacātam | cacātum | cacātōs | cacātās | cacāta | |
| ablative | cacātō | cacātā | cacātō | cacātīs | cacātīs | cacātīs | |
| vocative | cacāte | cacāta | cacātum | cacātī | cacātae | cacāta | |