cenaticus
Latin edit
Etymology edit
From cēna (“dinner, meal”) + -āticus.
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /keːˈnaː.ti.kus/, [keːˈnäːt̪ɪkʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /t͡ʃeˈna.ti.kus/, [t͡ʃeˈnäːt̪ikus]
Adjective edit
cēnāticus (feminine cēnātica, neuter cēnāticum); first/second-declension adjective
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | cēnāticus | cēnātica | cēnāticum | cēnāticī | cēnāticae | cēnātica | |
| Genitive | cēnāticī | cēnāticae | cēnāticī | cēnāticōrum | cēnāticārum | cēnāticōrum | |
| Dative | cēnāticō | cēnāticō | cēnāticīs | ||||
| Accusative | cēnāticum | cēnāticam | cēnāticum | cēnāticōs | cēnāticās | cēnātica | |
| Ablative | cēnāticō | cēnāticā | cēnāticō | cēnāticīs | |||
| Vocative | cēnātice | cēnātica | cēnāticum | cēnāticī | cēnāticae | cēnātica | |
References edit
- “cenaticus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- cenaticus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.