clavicularius

Latin

Etymology

From clāvicula (“little key”) +‎ -ārius.

Pronunciation

• (Classical) IPA: /klaː.wiː.kuˈlaː.ri.us/

Noun

clāvīculārius (genitive clāvīculāriī); m, second declension

1. jailer

Inflection

Number	Singular	Plural
nominative	clāvīculārius	clāvīculāriī
genitive	clāvīculāriī	clāvīculāriōrum
dative	clāvīculāriō	clāvīculāriīs
accusative	clāvīculārium	clāvīculāriōs
ablative	clāvīculāriō	clāvīculāriīs
vocative	clāvīculārie	clāvīculāriī

Related terms

clāvicārius clāvīcula clāvis

clāviger conclāve sub clāve