contamino

See also: contaminó and contaminò

Catalan

Verb

contamino

1. first-person singular present indicative of contaminar

Galician

Verb

contamino

1. first-person singular present indicative of contaminar

Italian

Pronunciation

• IPA^(key): /konˈta.mi.no/
• Rhymes: -amino
• Hyphenation: con‧tà‧mi‧no

Verb

contamino

1. first-person singular present indicative of contaminare

Anagrams

• Monticano, montanico

Latin

Etymology

con- +‎ *tāmen +‎ -ō; probably for *tagmen, derived from the root of tangō (Proto-Indo-European *teh₂g-).

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /konˈtaː.mi.noː/, [kɔn̪ˈt̪äːmɪnoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /konˈta.mi.no/, [kon̪ˈt̪äːmino]

Verb

contāminō (present infinitive contāmināre, perfect active contāmināvī, supine contāminātum); first conjugation

1. to touch, bring into contact
2. to corrupt, contaminate, defile, stain, pollute

Conjugation

Conjugation of contāminō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	contāminō	contāminās	contāminat	contāmināmus	contāminātis	contāminant
	imperfect	contāminābam	contāminābās	contāminābat	contāminābāmus	contāminābātis	contāminābant
	future	contāminābō	contāminābis	contāminābit	contāminābimus	contāminābitis	contāminābunt
	perfect	contāmināvī	contāmināvistī	contāmināvit	contāmināvimus	contāmināvistis	contāmināvērunt, contāmināvēre
	pluperfect	contāmināveram	contāmināverās	contāmināverat	contāmināverāmus	contāmināverātis	contāmināverant
	future perfect	contāmināverō	contāmināveris	contāmināverit	contāmināverimus	contāmināveritis	contāmināverint
passive	present	contāminor	contāmināris, contāmināre	contāminātur	contāmināmur	contāmināminī	contāminantur
	imperfect	contāminābar	contāminābāris, contāminābāre	contāminābātur	contāminābāmur	contāminābāminī	contāminābantur
	future	contāminābor	contāmināberis, contāminābere	contāminābitur	contāminābimur	contāminābiminī	contāminābuntur
	perfect	contāminātus + present active indicative of sum
	pluperfect	contāminātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	contāminātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	contāminem	contāminēs	contāminet	contāminēmus	contāminētis	contāminent
	imperfect	contāminārem	contāminārēs	contāmināret	contāminārēmus	contāminārētis	contāminārent
	perfect	contāmināverim	contāmināverīs	contāmināverit	contāmināverīmus	contāmināverītis	contāmināverint
	pluperfect	contāmināvissem	contāmināvissēs	contāmināvisset	contāmināvissēmus	contāmināvissētis	contāmināvissent
passive	present	contāminer	contāminēris, contāminēre	contāminētur	contāminēmur	contāminēminī	contāminentur
	imperfect	contāminārer	contāminārēris, contāminārēre	contāminārētur	contāminārēmur	contāminārēminī	contāminārentur
	perfect	contāminātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	contāminātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	contāminā	—	—	contāmināte	—
	future	—	contāminātō	contāminātō	—	contāminātōte	contāminantō
passive	present	—	contāmināre	—	—	contāmināminī	—
	future	—	contāminātor	contāminātor	—	—	contāminantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		contāmināre	contāmināvisse	contāminātūrum esse	contāminārī	contāminātum esse	contāminātum īrī
participles		contāmināns	—	contāminātūrus	—	contāminātus	contāminandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		contāminandī	contāminandō	contāminandum	contāminandō	contāminātum	contāminātū

Derived terms

• contāminābilis
• contāminātiō
• contāminātor
• contāminātus
• incontāminābilis

 

Descendants

• → Catalan: contaminar
• → English: contaminate
• → French: contaminer
• → Galician: contaminar
• → Italian: contaminare
• → Portuguese: contaminar
• → Romanian: contamina
• → Spanish: contaminar

References

• “contamino”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “contamino”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• contamino in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
• Carl Meißner, Henry William Auden (1894) Latin Phrase-Book‎^[1], London: Macmillan and Co.
  • to be tainted with vice: vitiis, sceleribus contaminari or se contaminare (Off. 3. 8. 37)
    

Portuguese

Pronunciation

 

• (Brazil) IPA^(key): /kõ.taˈmĩ.nu/

• (Brazil) IPA^(key): /kõ.taˈmĩ.nu/
  • (Southern Brazil) IPA^(key): /kõ.taˈmi.no/

• (Portugal) IPA^(key): /kõ.tɐˈmi.nu/

• Rhymes: -inu, (Brazil) -ĩnu
• Hyphenation: con‧ta‧mi‧no

Verb

contamino

1. first-person singular present indicative of contaminar

Spanish

Verb

contamino

1. first-person singular present indicative of contaminar