damnaticius
Latin edit
Etymology edit
From damnātus (perfect passive participle of damnō) + -īcius.
Pronunciation edit
- (Classical Latin) IPA(key): /dam.naːˈtiː.ki.us/, [d̪ämnäːˈt̪iːkiʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /dam.naˈti.t͡ʃi.us/, [d̪ämnäˈt̪iːt͡ʃius]
Adjective edit
damnātīcius (feminine damnātīcia, neuter damnātīcium); first/second-declension adjective
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | damnātīcius | damnātīcia | damnātīcium | damnātīciī | damnātīciae | damnātīcia | |
| Genitive | damnātīciī | damnātīciae | damnātīciī | damnātīciōrum | damnātīciārum | damnātīciōrum | |
| Dative | damnātīciō | damnātīciō | damnātīciīs | ||||
| Accusative | damnātīcium | damnātīciam | damnātīcium | damnātīciōs | damnātīciās | damnātīcia | |
| Ablative | damnātīciō | damnātīciā | damnātīciō | damnātīciīs | |||
| Vocative | damnātīcie | damnātīcia | damnātīcium | damnātīciī | damnātīciae | damnātīcia | |
References edit
- “damnaticius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- damnaticius in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.