deletus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of dēleō (“I destroy”).

Participle

dēlētus m (feminine dēlēta, neuter dēlētum); first/second declension

1. destroyed
2. terminated

Inflection

Number	Singular				Plural
Case \ Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	dēlētus	dēlēta	dēlētum		dēlētī	dēlētae	dēlēta
genitive	dēlētī	dēlētae	dēlētī		dēlētōrum	dēlētārum	dēlētōrum
dative	dēlētō	dēlētae	dēlētō		dēlētīs	dēlētīs	dēlētīs
accusative	dēlētum	dēlētam	dēlētum		dēlētōs	dēlētās	dēlēta
ablative	dēlētō	dēlētā	dēlētō		dēlētīs	dēlētīs	dēlētīs
vocative	dēlēte	dēlēta	dēlētum		dēlētī	dēlētae	dēlēta