divinitas

Latin

Etymology

From dīvīnus (“divine, of a god”).

Pronunciation

• (Classical) IPA: /diːˈwiː.ni.taːs/

• Audio (Classical)

  (file)

• Audio (Ecclesiastical)

  (file)

Noun

dīvīnitās (genitive dīvīniātis); f, third declension

1. divinity, Godhead, godhood
2. (by extension) the power of divination

Inflection

Number	Singular	Plural
nominative	dīvīnitās	dīvīnitātēs
genitive	dīvīnitātis	dīvīnitātum
dative	dīvīnitātī	dīvīnitātibus
accusative	dīvīnitātem	dīvīnitātēs
ablative	dīvīnitāte	dīvīnitātibus
vocative	dīvīnitās	dīvīnitātēs

Synonyms

• (divinity): deitās
• (divinination): dīvīnātiō

Related terms

deus dīvīnātiō dīvīnātor dīvīnātrīx dīvīnē

dīvīnitus dīvīnō dīvīnum dīvīnus dīvus

Descendants

• Catalan: divinitat
• English: divinity
• French: divinité
• Italian: divinità
• Portuguese: divindade
• Romanian: divinitate
• Spanish: divinidad

References

• divinitas in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879