Etymology
edit
ex- (“out”) + nārrō (“I relate”)
Pronunciation
edit
ēnārrō (present infinitive ēnārrāre, perfect active ēnārrāvī, supine ēnārrātum); first conjugation
- to explain in detail, to expound
Conjugation
edit
| Conjugation of ēnārrō (first conjugation)
|
| indicative
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
ēnārrō
|
ēnārrās
|
ēnārrat
|
ēnārrāmus
|
ēnārrātis
|
ēnārrant
|
| imperfect
|
ēnārrābam
|
ēnārrābās
|
ēnārrābat
|
ēnārrābāmus
|
ēnārrābātis
|
ēnārrābant
|
| future
|
ēnārrābō
|
ēnārrābis
|
ēnārrābit
|
ēnārrābimus
|
ēnārrābitis
|
ēnārrābunt
|
| perfect
|
ēnārrāvī
|
ēnārrāvistī,
ēnārrāstī1
|
ēnārrāvit,
ēnārrāt1
|
ēnārrāvimus,
ēnārrāmus1
|
ēnārrāvistis,
ēnārrāstis1
|
ēnārrāvērunt,
ēnārrāvēre,
ēnārrārunt1
|
| pluperfect
|
ēnārrāveram,
ēnārrāram1
|
ēnārrāverās,
ēnārrārās1
|
ēnārrāverat,
ēnārrārat1
|
ēnārrāverāmus,
ēnārrārāmus1
|
ēnārrāverātis,
ēnārrārātis1
|
ēnārrāverant,
ēnārrārant1
|
| future perfect
|
ēnārrāverō,
ēnārrārō1
|
ēnārrāveris,
ēnārrāris1
|
ēnārrāverit,
ēnārrārit1
|
ēnārrāverimus,
ēnārrārimus1
|
ēnārrāveritis,
ēnārrāritis1
|
ēnārrāverint,
ēnārrārint1
|
| passive
|
present
|
ēnārror
|
ēnārrāris,
ēnārrāre
|
ēnārrātur
|
ēnārrāmur
|
ēnārrāminī
|
ēnārrantur
|
| imperfect
|
ēnārrābar
|
ēnārrābāris,
ēnārrābāre
|
ēnārrābātur
|
ēnārrābāmur
|
ēnārrābāminī
|
ēnārrābantur
|
| future
|
ēnārrābor
|
ēnārrāberis,
ēnārrābere
|
ēnārrābitur
|
ēnārrābimur
|
ēnārrābiminī
|
ēnārrābuntur
|
| perfect
|
ēnārrātus + present active indicative of sum
|
| pluperfect
|
ēnārrātus + imperfect active indicative of sum
|
| future perfect
|
ēnārrātus + future active indicative of sum
|
| subjunctive
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
ēnārrem
|
ēnārrēs
|
ēnārret
|
ēnārrēmus
|
ēnārrētis
|
ēnārrent
|
| imperfect
|
ēnārrārem
|
ēnārrārēs
|
ēnārrāret
|
ēnārrārēmus
|
ēnārrārētis
|
ēnārrārent
|
| perfect
|
ēnārrāverim,
ēnārrārim1
|
ēnārrāverīs,
ēnārrārīs1
|
ēnārrāverit,
ēnārrārit1
|
ēnārrāverīmus,
ēnārrārīmus1
|
ēnārrāverītis,
ēnārrārītis1
|
ēnārrāverint,
ēnārrārint1
|
| pluperfect
|
ēnārrāvissem,
ēnārrāssem1
|
ēnārrāvissēs,
ēnārrāssēs1
|
ēnārrāvisset,
ēnārrāsset1
|
ēnārrāvissēmus,
ēnārrāssēmus1
|
ēnārrāvissētis,
ēnārrāssētis1
|
ēnārrāvissent,
ēnārrāssent1
|
| passive
|
present
|
ēnārrer
|
ēnārrēris,
ēnārrēre
|
ēnārrētur
|
ēnārrēmur
|
ēnārrēminī
|
ēnārrentur
|
| imperfect
|
ēnārrārer
|
ēnārrārēris,
ēnārrārēre
|
ēnārrārētur
|
ēnārrārēmur
|
ēnārrārēminī
|
ēnārrārentur
|
| perfect
|
ēnārrātus + present active subjunctive of sum
|
| pluperfect
|
ēnārrātus + imperfect active subjunctive of sum
|
| imperative
|
singular
|
plural
|
| first
|
second
|
third
|
first
|
second
|
third
|
| active
|
present
|
—
|
ēnārrā
|
—
|
—
|
ēnārrāte
|
—
|
| future
|
—
|
ēnārrātō
|
ēnārrātō
|
—
|
ēnārrātōte
|
ēnārrantō
|
| passive
|
present
|
—
|
ēnārrāre
|
—
|
—
|
ēnārrāminī
|
—
|
| future
|
—
|
ēnārrātor
|
ēnārrātor
|
—
|
—
|
ēnārrantor
|
| non-finite forms
|
active
|
passive
|
| present
|
perfect
|
future
|
present
|
perfect
|
future
|
| infinitives
|
ēnārrāre
|
ēnārrāvisse,
ēnārrāsse1
|
ēnārrātūrum esse
|
ēnārrārī
|
ēnārrātum esse
|
ēnārrātum īrī
|
| participles
|
ēnārrāns
|
—
|
ēnārrātūrus
|
—
|
ēnārrātus
|
ēnārrandus
|
| verbal nouns
|
gerund
|
supine
|
| genitive
|
dative
|
accusative
|
ablative
|
accusative
|
ablative
|
| ēnārrandī
|
ēnārrandō
|
ēnārrandum
|
ēnārrandō
|
ēnārrātum
|
ēnārrātū
|
1At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.
Derived terms
edit
Descendants
edit
References
edit
- “enarro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “enarro”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- enarro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
- enarro in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700[1], pre-publication website, 2005-2016
