erraticus

Latin

Etymology

From erratus +‎ -icus.

Adjective

errāticus m (feminine errātica, neuter errāticum); first/second declension

1. wandering, roving
2. erratic
3. wild

Inflection

Number	Singular				Plural
Case \ Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	errāticus	errātica	errāticum		errāticī	errāticae	errātica
genitive	errāticī	errāticae	errāticī		errāticōrum	errāticārum	errāticōrum
dative	errāticō	errāticae	errāticō		errāticīs	errāticīs	errāticīs
accusative	errāticum	errāticam	errāticum		errāticōs	errāticās	errātica
ablative	errāticō	errāticā	errāticō		errāticīs	errāticīs	errāticīs
vocative	errātice	errātica	errāticum		errāticī	errāticae	errātica