finalitas

Latin

Etymology

From fīnālis (“of or pertaining to boundaries; of or pertaining to the end of something”) +‎ -tās.

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /fiːˈnaː.li.taːs/, [fiːˈnäːlʲɪt̪äːs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /fiˈna.li.tas/, [fiˈnäːlit̪äs]

Noun

fīnālitās f (genitive fīnālitātis); third declension

1. The state of being last; finality, end.

Declension

Third-declension noun.

Case	Singular	Plural
Nominative	fīnālitās	fīnālitātēs
Genitive	fīnālitātis	fīnālitātum
Dative	fīnālitātī	fīnālitātibus
Accusative	fīnālitātem	fīnālitātēs
Ablative	fīnālitāte	fīnālitātibus
Vocative	fīnālitās	fīnālitātēs

Related terms

• fīnālis
• fīniēns
• fīniō
• fīnis
• fīnitimus
• fīnītiō
• fīnītīvus
• fīnītor
• fīnītus
• rīvifīnālis

Descendants

• Catalan: finalitat
• French: finalité
• Italian: finalità
• Portuguese: finalidade
• Romanian: finalitate
• Spanish: finalidad

References

• “finalitas”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• finalitas in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.