foraminatus
Latin edit
Etymology edit
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /fo.raː.miˈnaː.tus/, [fɔräːmɪˈnäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /fo.ra.miˈna.tus/, [forämiˈnäːt̪us]
Adjective edit
forāminātus (feminine forāmināta, neuter forāminātum); first/second-declension adjective
- (Late Latin) foraminate, having openings
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | forāminātus | forāmināta | forāminātum | forāminātī | forāminātae | forāmināta | |
| Genitive | forāminātī | forāminātae | forāminātī | forāminātōrum | forāminātārum | forāminātōrum | |
| Dative | forāminātō | forāminātō | forāminātīs | ||||
| Accusative | forāminātum | forāminātam | forāminātum | forāminātōs | forāminātās | forāmināta | |
| Ablative | forāminātō | forāminātā | forāminātō | forāminātīs | |||
| Vocative | forāmināte | forāmināta | forāminātum | forāminātī | forāminātae | forāmināta | |
References edit
- foraminatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
- R. E. Latham, D. R. Howlett, & R. K. Ashdowne, editors (1975–2013), “foraminatus”, in Dictionary of Medieval Latin from British Sources[1], London: Oxford University Press for the British Academy, →ISBN, →OCLC