frustratus
Latin edit
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /fruːsˈtraː.tus/, [fruːs̠ˈt̪räːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /frusˈtra.tus/, [frusˈt̪räːt̪us]
Etymology 1 edit
Noun edit
frūstrātus m (genitive frūstrātūs); fourth declension
Declension edit
Fourth-declension noun.
| Case | Singular | Plural |
|---|---|---|
| Nominative | frūstrātus | frūstrātūs |
| Genitive | frūstrātūs | frūstrātuum |
| Dative | frūstrātuī | frūstrātibus |
| Accusative | frūstrātum | frūstrātūs |
| Ablative | frūstrātū | frūstrātibus |
| Vocative | frūstrātus | frūstrātūs |
References edit
- “frustratus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
Etymology 2 edit
See the etymology of the corresponding lemma form.
Participle edit
frūstrātus (feminine frūstrāta, neuter frūstrātum); first/second-declension participle
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | frūstrātus | frūstrāta | frūstrātum | frūstrātī | frūstrātae | frūstrāta | |
| Genitive | frūstrātī | frūstrātae | frūstrātī | frūstrātōrum | frūstrātārum | frūstrātōrum | |
| Dative | frūstrātō | frūstrātō | frūstrātīs | ||||
| Accusative | frūstrātum | frūstrātam | frūstrātum | frūstrātōs | frūstrātās | frūstrāta | |
| Ablative | frūstrātō | frūstrātā | frūstrātō | frūstrātīs | |||
| Vocative | frūstrāte | frūstrāta | frūstrātum | frūstrātī | frūstrātae | frūstrāta | |