granatus
Latin edit
Etymology edit
From grānum (“grain, seed”) + -ātus.
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /ɡraːˈnaː.tus/, [ɡräːˈnäːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ɡraˈna.tus/, [ɡräˈnäːt̪us]
Adjective edit
grānātus (feminine grānāta, neuter grānātum); first/second-declension adjective
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | grānātus | grānāta | grānātum | grānātī | grānātae | grānāta | |
| Genitive | grānātī | grānātae | grānātī | grānātōrum | grānātārum | grānātōrum | |
| Dative | grānātō | grānātō | grānātīs | ||||
| Accusative | grānātum | grānātam | grānātum | grānātōs | grānātās | grānāta | |
| Ablative | grānātō | grānātā | grānātō | grānātīs | |||
| Vocative | grānāte | grānāta | grānātum | grānātī | grānātae | grānāta | |
Derived terms edit
Related terms edit
Descendants edit
- Portuguese: grado
References edit
- “granatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- granatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- granatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.