ignarus

Latin

Etymology

From in- +‎ gnārus (“knowing”).

Adjective

ignārus m (feminine ignāra, neuter ignārum); first/second declension

1. ignorant, unaware (+ gen., 'of')

Inflection

Number	Singular				Plural
Case \ Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	ignārus	ignāra	ignārum		ignārī	ignārae	ignāra
genitive	ignārī	ignārae	ignārī		ignārōrum	ignārārum	ignārōrum
dative	ignārō	ignārae	ignārō		ignārīs	ignārīs	ignārīs
accusative	ignārum	ignāram	ignārum		ignārōs	ignārās	ignāra
ablative	ignārō	ignārā	ignārō		ignārīs	ignārīs	ignārīs
vocative	ignāre	ignāra	ignārum		ignārī	ignārae	ignāra

Antonyms

• (ignorant): gnārus

References

• Morwood, James. A Latin Grammar. Oxford: Oxford University Press, 1999.