illuminatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of illūminō (“illuminate”)

Participle

illūminātus m (feminine illūmināta, neuter illūminātum); first/second declension

1. illuminated, brightened, having been illuminated.
2. adorned, having been adorned.
3. having been made conspicuous.

Inflection

Number	Singular				Plural
Case \ Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	illūminātus	illūmināta	illūminātum		illūminātī	illūminātae	illūmināta
genitive	illūminātī	illūminātae	illūminātī		illūminātōrum	illūminātārum	illūminātōrum
dative	illūminātō	illūminātae	illūminātō		illūminātīs	illūminātīs	illūminātīs
accusative	illūminātum	illūminātam	illūminātum		illūminātōs	illūminātās	illūmināta
ablative	illūminātō	illūminātā	illūminātō		illūminātīs	illūminātīs	illūminātīs
vocative	illūmināte	illūmināta	illūminātum		illūminātī	illūminātae	illūmināta