imaginatus
Latin edit
Etymology edit
Perfect passive participle of imāginor.
Participle edit
imāginātus (feminine imāgināta, neuter imāginātum); first/second-declension participle
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | imāginātus | imāgināta | imāginātum | imāginātī | imāginātae | imāgināta | |
| Genitive | imāginātī | imāginātae | imāginātī | imāginātōrum | imāginātārum | imāginātōrum | |
| Dative | imāginātō | imāginātō | imāginātīs | ||||
| Accusative | imāginātum | imāginātam | imāginātum | imāginātōs | imāginātās | imāgināta | |
| Ablative | imāginātō | imāginātā | imāginātō | imāginātīs | |||
| Vocative | imāgināte | imāgināta | imāginātum | imāginātī | imāginātae | imāgināta | |
Descendants edit
- English: imaginate
References edit
- imaginatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)