immaturus

Latin

Etymology

From in- (“not”) +‎ mātūrus (“mature”).

Pronunciation

• (Classical) IPA: /im.maːˈtuː.rus/

Adjective

immātūrus m (feminine immātūra, neuter immātūrum); first/second declension

1. immature, unripe, untimely, premature

Inflection

Number	Singular				Plural
Case \ Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	immātūrus	immātūra	immātūrum		immātūrī	immātūrae	immātūra
genitive	immātūrī	immātūrae	immātūrī		immātūrōrum	immātūrārum	immātūrōrum
dative	immātūrō	immātūrae	immātūrō		immātūrīs	immātūrīs	immātūrīs
accusative	immātūrum	immātūram	immātūrum		immātūrōs	immātūrās	immātūra
ablative	immātūrō	immātūrā	immātūrō		immātūrīs	immātūrīs	immātūrīs
vocative	immātūre	immātūra	immātūrum		immātūrī	immātūrae	immātūra

• comparative: immātūrior, superlative: immātūrrimus or immātūrissimus

Antonyms

• (immature): mātūrus

Derived terms

• immātūrē

Related terms

• immātūritās
• mātūrus

Descendants

• English: immature
• Italian: immaturo
• Portuguese: imaturo