infelix

Latin

Etymology

in- + fēlīx (“happy, fortunate”)

Adjective

īnfēlīx m, f, n, (genitive īnfēlīcis); third declension

1. unhappy, unfortunate
2. unlucky
3. unfruitful
4. causing misfortune

Inflection

Number	Singular			Plural
Case \ Gender	M.F.	N.		MM.FF.	NN.
nominative	īnfēlīx	īnfēlīx		īnfēlīcēs	īnfēlīcia
genitive	īnfēlīcis	īnfēlīcis		īnfēlīcium	īnfēlīcium
dative	īnfēlīcī	īnfēlīcī		īnfēlīcibus	īnfēlīcibus
accusative	īnfēlīcem	īnfēlīx		īnfēlīcēs	īnfēlīcia
ablative	īnfēlīcī	īnfēlīcī		īnfēlīcibus	īnfēlīcibus
vocative	īnfēlīx	īnfēlīx		īnfēlīcēs	īnfēlīcia

Related terms

• īnfēlīcitās
• īnfēlīciter
• īnfēlīcitō