infinitus

LatinEdit

EtymologyEdit

From in- +‎ fīnītus.

PronunciationEdit

AdjectiveEdit

īnfīnītus m (feminine īnfīnīta, neuter īnfīnītum); first/second declension

  1. boundless, unlimited, endless
  2. infinite

InflectionEdit

First/second declension.

Number Singular Plural
Case \ Gender Masculine Feminine Neuter Masculine Feminine Neuter
nominative īnfīnītus īnfīnīta īnfīnītum īnfīnītī īnfīnītae īnfīnīta
genitive īnfīnītī īnfīnītae īnfīnītī īnfīnītōrum īnfīnītārum īnfīnītōrum
dative īnfīnītō īnfīnītae īnfīnītō īnfīnītīs īnfīnītīs īnfīnītīs
accusative īnfīnītum īnfīnītam īnfīnītum īnfīnītōs īnfīnītās īnfīnīta
ablative īnfīnītō īnfīnītā īnfīnītō īnfīnītīs īnfīnītīs īnfīnītīs
vocative īnfīnīte īnfīnīta īnfīnītum īnfīnītī īnfīnītae īnfīnīta

Related termsEdit

DescendantsEdit

Last modified on 28 March 2014, at 16:28