infinitus

Latin

Etymology

From in- +‎ fīnītus.

Pronunciation

• (Classical) IPA: /iːn.fiːˈniː.tus/

• Audio (Classical)

  (file)

Adjective

īnfīnītus m (feminine īnfīnīta, neuter īnfīnītum); first/second declension

1. boundless, unlimited, endless
2. infinite

Inflection

Number	Singular				Plural
Case \ Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
nominative	īnfīnītus	īnfīnīta	īnfīnītum		īnfīnītī	īnfīnītae	īnfīnīta
genitive	īnfīnītī	īnfīnītae	īnfīnītī		īnfīnītōrum	īnfīnītārum	īnfīnītōrum
dative	īnfīnītō	īnfīnītae	īnfīnītō		īnfīnītīs	īnfīnītīs	īnfīnītīs
accusative	īnfīnītum	īnfīnītam	īnfīnītum		īnfīnītōs	īnfīnītās	īnfīnīta
ablative	īnfīnītō	īnfīnītā	īnfīnītō		īnfīnītīs	īnfīnītīs	īnfīnītīs
vocative	īnfīnīte	īnfīnīta	īnfīnītum		īnfīnītī	īnfīnītae	īnfīnīta

Related terms

īnfīnībilis īnfīnītās īnfīnītē

īnfīnītiō īnfīnītīvus īnfīnītum

Descendants

English: infinite French: infini Galician: infinito

Italian: infinito Portuguese: infinito Spanish: infinito