inusitatus
Latin edit
Etymology edit
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /i.nuː.siˈtaː.tus/, [ɪnuːs̠ɪˈt̪äːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /i.nu.siˈta.tus/, [inus̬iˈt̪äːt̪us]
Adjective edit
inūsitātus (feminine inūsitāta, neuter inūsitātum, comparative inūsitātior); first/second-declension adjective
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | inūsitātus | inūsitāta | inūsitātum | inūsitātī | inūsitātae | inūsitāta | |
| Genitive | inūsitātī | inūsitātae | inūsitātī | inūsitātōrum | inūsitātārum | inūsitātōrum | |
| Dative | inūsitātō | inūsitātō | inūsitātīs | ||||
| Accusative | inūsitātum | inūsitātam | inūsitātum | inūsitātōs | inūsitātās | inūsitāta | |
| Ablative | inūsitātō | inūsitātā | inūsitātō | inūsitātīs | |||
| Vocative | inūsitāte | inūsitāta | inūsitātum | inūsitātī | inūsitātae | inūsitāta | |
Descendants edit
References edit
- “inusitatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “inusitatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- inusitatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.