iztulkojums
Latvian edit
Etymology edit
From iztulkot (“to interpret (past stem iztulkoj-)”) + -ums, with iztulkot from iz- + tulkot (“to translate, to interpret”).
Pronunciation edit
| (file) |
Noun edit
iztulkojums m (1st declension)
- interpretation (the finished act or result of interpreting)
- ir biogrāfijas, kas prasa plašu iztulkojumu, apgaismojumu ― there are biographies that require extensive interpretation (and) elucidation
- inscenējuma vadītājs norāda, ka Ilijas gaita teatra iztulkojumā ir cilvēka ceļš pa dzīvi ― the stage director indicated that Ilija's pace, in the theatrical interpretation, is the human path through life
Declension edit
Declension of iztulkojums (1st declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | iztulkojums | iztulkojumi |
| accusative (akuzatīvs) | iztulkojumu | iztulkojumus |
| genitive (ģenitīvs) | iztulkojuma | iztulkojumu |
| dative (datīvs) | iztulkojumam | iztulkojumiem |
| instrumental (instrumentālis) | iztulkojumu | iztulkojumiem |
| locative (lokatīvs) | iztulkojumā | iztulkojumos |
| vocative (vokatīvs) | iztulkojum | iztulkojumi |