kaunīgs

Latvian

From kauns (“shame”) +‎ -īgs.

kaunīgs (def. kaunīgais, comp. kaunīgāks, sup. viskaunīgākais; adv. kaunīgi)

timid, shy, bashful (feeling uncomfortable, not at ease, especially in social contacts)
viņa ir laba un glīta meitene, tikai pārāk kaunīga — she is a good and pretty girl, but only too shy, timid
timid, shy (expressing feelings of shiness)
kaunīgs smaids, skatiens — timid smile, look

kaunīga atbilde — timid answer
(about animals) shy, timid, skittish (easily scared or startled)
stirnas te bieži nāk, tādas slaidas, kaunīgas un klusas — deer often come here, slender, timid, and silent

indefinite declension (nenoteiktā galotne) of kaunīgs

	masculine (vīriešu dzimte)		feminine (sieviešu dzimte)
	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)	singular (vienskaitlis)	plural (daudzskaitlis)
nominative (nominatīvs)	kaunīgs	kaunīgi	kaunīga	kaunīgas
accusative (akuzatīvs)	kaunīgu	kaunīgus	kaunīgu	kaunīgas
genitive (ģenitīvs)	kaunīga	kaunīgu	kaunīgas	kaunīgu
dative (datīvs)	kaunīgam	kaunīgiem	kaunīgai	kaunīgām
instrumental (instrumentālis)	kaunīgu	kaunīgiem	kaunīgu	kaunīgām
locative (lokatīvs)	kaunīgā	kaunīgos	kaunīgā	kaunīgās
vocative (vokatīvs)	—	—	—	—