klēts
See also: klets
Latvian edit
Etymology edit
From the same stem as the verb celt (“to raise”); the actual form underwent metathesis (*keltis > *klētis > klēts). The original meaning was probably “raised, elevated building.” Cognates include Lithuanian klė́tis, Old Prussian clenan, Old Church Slavonic клѣть (klětĭ), Russian клеть (kletʹ), Belarusian клець (kljecʹ), Ukrainian кліть (klitʹ), Bulgarian клет (klet), Czech klec, Polish kleć. (Some researchers believe that the Slavic terms result from an early borrowing from Baltic.)[1]
Pronunciation edit
Noun edit
klēts f (6th declension)
- granary, barn (storage building for grain or animal feed)
- labības klēts ― wheat granary
- savest, sabērt ražu klētīs ― to bring, to store the harvest in the granaries, barns
- klēts apcirkņi ― granary bins
- Ukraina bija Padomju savienības maizes klēts ― Ukraine was the breadbasket of the Soviet Union
Declension edit
Declension of klēts (6th declension)
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | klēts | klētis |
| accusative (akuzatīvs) | klēti | klētis |
| genitive (ģenitīvs) | klēts | klēšu |
| dative (datīvs) | klētij | klētīm |
| instrumental (instrumentālis) | klēti | klētīm |
| locative (lokatīvs) | klētī | klētīs |
| vocative (vokatīvs) | klēts | klētis |
See also edit
References edit
- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “klēts”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN