līdzskaņa
See also līdzskaņā
Latvian
Etymology
From līdz(i) (“(together) with”) + skaņa (“sound”). A calque of German Mitlaut (“vowel”), it was, until the beginning of the 20th century, a competing variant of the term līdzskanis, coined by A. Kronvalds in the 1860s.[1]
Noun
līdzskaņa m
- genitive singular form of līdzskanis
līdzskaņa f, 4th declension
- obsolete form of līdzskanis
Declension
declension of līdzskaņa
| singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
|---|---|---|
| nominative (nominatīvs) | līdzskaņa | līdzskaņas |
| accusative (akuzatīvs) | līdzskaņu | līdzskaņas |
| genitive (ģenitīvs) | līdzskaņas | līdzskaņu |
| dative (datīvs) | līdzskaņai | līdzskaņām |
| instrumental (instrumentālis) | līdzskaņu | līdzskaņām |
| locative (lokatīvs) | līdzskaņā | līdzskaņās |
| vocative (vokatīvs) | līdzskaņa | līdzskaņas |
References
- ^ Karulis, Konstantīns. 1992, 2001. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. Rīga: AVOTS. ISBN 9984700127.