lecto

Interlingua

Noun

lecto (plural lectos)

1. bed

Latin

Etymology 1

From legō (“I read, gather”) +‎ -tō (frequentative suffix).

Verb

lēctō (present infinitive lēctāre, perfect active lēctāvī, supine lēctātum); first conjugation

1. (rare) Synonym of lēctitō

Conjugation

Conjugation of lēctō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	lēctō	lēctās	lēctat	lēctāmus	lēctātis	lēctant
	imperfect	lēctābam	lēctābās	lēctābat	lēctābāmus	lēctābātis	lēctābant
	future	lēctābō	lēctābis	lēctābit	lēctābimus	lēctābitis	lēctābunt
	perfect	lēctāvī	lēctāvistī	lēctāvit	lēctāvimus	lēctāvistis	lēctāvērunt, lēctāvēre
	pluperfect	lēctāveram	lēctāverās	lēctāverat	lēctāverāmus	lēctāverātis	lēctāverant
	future perfect	lēctāverō	lēctāveris	lēctāverit	lēctāverimus	lēctāveritis	lēctāverint
passive	present	lēctor	lēctāris, lēctāre	lēctātur	lēctāmur	lēctāminī	lēctantur
	imperfect	lēctābar	lēctābāris, lēctābāre	lēctābātur	lēctābāmur	lēctābāminī	lēctābantur
	future	lēctābor	lēctāberis, lēctābere	lēctābitur	lēctābimur	lēctābiminī	lēctābuntur
	perfect	lēctātus + present active indicative of sum
	pluperfect	lēctātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	lēctātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	lēctem	lēctēs	lēctet	lēctēmus	lēctētis	lēctent
	imperfect	lēctārem	lēctārēs	lēctāret	lēctārēmus	lēctārētis	lēctārent
	perfect	lēctāverim	lēctāverīs	lēctāverit	lēctāverīmus	lēctāverītis	lēctāverint
	pluperfect	lēctāvissem	lēctāvissēs	lēctāvisset	lēctāvissēmus	lēctāvissētis	lēctāvissent
passive	present	lēcter	lēctēris, lēctēre	lēctētur	lēctēmur	lēctēminī	lēctentur
	imperfect	lēctārer	lēctārēris, lēctārēre	lēctārētur	lēctārēmur	lēctārēminī	lēctārentur
	perfect	lēctātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	lēctātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	lēctā	—	—	lēctāte	—
	future	—	lēctātō	lēctātō	—	lēctātōte	lēctantō
passive	present	—	lēctāre	—	—	lēctāminī	—
	future	—	lēctātor	lēctātor	—	—	lēctantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		lēctāre	lēctāvisse	lēctātūrum esse	lēctārī	lēctātum esse	lēctātum īrī
participles		lēctāns	—	lēctātūrus	—	lēctātus	lēctandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		lēctandī	lēctandō	lēctandum	lēctandō	lēctātum	lēctātū

Etymology 2

See the etymology of the corresponding lemma form.

Participle

lēctō

1. dative/ablative masculine/neuter singular of lēctus

Etymology 3

Noun

lectō

1. dative/ablative singular of lectus

References

• “lecto”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• lecto in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.

Spanish

Noun

lecto m (plural lectos)

1. lect