mīts
See also: mits
Latvian edit
Etymology 1 edit
Via other European languages, ultimately borrowed from Ancient Greek μῦθος (mûthos, “word, humor, companion, speech, account, rumor, fable”).
Pronunciation edit
| (file) |
Noun edit
mīts m (1st declension)
- myth (ancient tale about gods, spirits, demons, heroes, natural phenomena or prehistoric events)
- mīts par pasaules rašanos ― world creation myth
- kādā Senās Romas mītā teikts, ka Saule piedzimusi zelta teļa veidā un ka tās māte ir Debess: milzīga govs, kuras ķermenis bijis nokaisīts ar zvaigznēm ― in some Ancient Rome myth it is said that the Sun was born in the form of a golden calf, and that its mother was the Sky: a giant cow, whose body was strewn with stars
- myth (commonly believed yet false or wrong story, explanation)
- kauja pie Maskavas 1941. gadā izklīdināja mītu par hitleriešu karamašīnas neuzvaramību ― the battle of Moscow in 1941 dispelled the myth of the invincibility of Hitler's war machine
Declension edit
Declension of mīts (1st declension)
Etymology 2 edit
Past passive participle of mīt.
Pronunciation edit
| (file) |
Participle edit
Declension edit
indefinite declension (nenoteiktā galotne) of mīts
| masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
| nominative (nominatīvs) | mīts | mīti | mīta | mītas | |||||
| accusative (akuzatīvs) | mītu | mītus | mītu | mītas | |||||
| genitive (ģenitīvs) | mīta | mītu | mītas | mītu | |||||
| dative (datīvs) | mītam | mītiem | mītai | mītām | |||||
| instrumental (instrumentālis) | mītu | mītiem | mītu | mītām | |||||
| locative (lokatīvs) | mītā | mītos | mītā | mītās | |||||
| vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||