multidentatus

Latin

Etymology

From multus (“many”) +‎ -i- +‎ dēns (“tooth”) +‎ -ātus (“-ed”).

Pronunciation

• (Classical) IPA^(key): /mul.ti.denˈtaː.tus/, [mʊɫ̪t̪ɪd̪ɛn̪ˈt̪äːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /mul.ti.denˈta.tus/, [mul̪t̪id̪en̪ˈt̪äːt̪us]

Adjective

multidentātus (feminine multidentāta, neuter multidentātum); first/second-declension adjective

1. (New Latin) multidentate

Usage notes

• Used almost exclusively as a taxonomic epithet and thus not normally in inflected forms other than the nominative singular.

Declension

First/second-declension adjective.

Number	Singular				Plural
Case / Gender	Masculine	Feminine	Neuter		Masculine	Feminine	Neuter
Nominative	multidentātus	multidentāta	multidentātum		multidentātī	multidentātae	multidentāta
Genitive	multidentātī	multidentātae	multidentātī		multidentātōrum	multidentātārum	multidentātōrum
Dative	multidentātō		multidentātō		multidentātīs
Accusative	multidentātum	multidentātam	multidentātum		multidentātōs	multidentātās	multidentāta
Ablative	multidentātō	multidentātā	multidentātō		multidentātīs
Vocative	multidentāte	multidentāta	multidentātum		multidentātī	multidentātae	multidentāta