nunciativus
Latin edit
Etymology edit
nūnciō (perfect passive participial stem: nūnciāt-) + -īvus
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /nuːn.ki.aːˈtiː.u̯us/, [nuːŋkiäːˈt̪iːu̯ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /nun.t͡ʃi.aˈti.vus/, [nun̠ʲt͡ʃiäˈt̪iːvus]
Adjective edit
nūnciātīvus (feminine nūnciātīva, neuter nūnciātīvum); first/second-declension adjective
- (New Latin) that informs, tells, or communicates
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | nūnciātīvus | nūnciātīva | nūnciātīvum | nūnciātīvī | nūnciātīvae | nūnciātīva | |
| Genitive | nūnciātīvī | nūnciātīvae | nūnciātīvī | nūnciātīvōrum | nūnciātīvārum | nūnciātīvōrum | |
| Dative | nūnciātīvō | nūnciātīvō | nūnciātīvīs | ||||
| Accusative | nūnciātīvum | nūnciātīvam | nūnciātīvum | nūnciātīvōs | nūnciātīvās | nūnciātīva | |
| Ablative | nūnciātīvō | nūnciātīvā | nūnciātīvō | nūnciātīvīs | |||
| Vocative | nūnciātīve | nūnciātīva | nūnciātīvum | nūnciātīvī | nūnciātīvae | nūnciātīva | |
Synonyms edit
- (that informs, tells, or communicates): nūntiātōrius (New Latin)
References edit
- nunciatiuus in Ramminger, Johann (2024 May 22 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700[1], pre-publication website, 2005-2016