obturatus
Latin edit
Etymology edit
Perfect passive participle of obtūrō (“stop up”).
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /ob.tuːˈraː.tus/, [ɔpt̪uːˈräːt̪ʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ob.tuˈra.tus/, [obt̪uˈräːt̪us]
Participle edit
obtūrātus (feminine obtūrāta, neuter obtūrātum); first/second-declension participle
- stopped up, having been blocked up
- assuaged, allayed, having been assuaged
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | obtūrātus | obtūrāta | obtūrātum | obtūrātī | obtūrātae | obtūrāta | |
| Genitive | obtūrātī | obtūrātae | obtūrātī | obtūrātōrum | obtūrātārum | obtūrātōrum | |
| Dative | obtūrātō | obtūrātō | obtūrātīs | ||||
| Accusative | obtūrātum | obtūrātam | obtūrātum | obtūrātōs | obtūrātās | obtūrāta | |
| Ablative | obtūrātō | obtūrātā | obtūrātō | obtūrātīs | |||
| Vocative | obtūrāte | obtūrāta | obtūrātum | obtūrātī | obtūrātae | obtūrāta | |