octavarius
Latin edit
Etymology edit
From octāvus (“eighth”) + -ārius (adjective-forming suffix).
Pronunciation edit
- (Classical) IPA(key): /ok.taːˈu̯aː.ri.us/, [ɔkt̪äːˈu̯äːriʊs̠]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): /ok.taˈva.ri.us/, [okt̪äˈväːrius]
Adjective edit
octāvārius (feminine octāvāria, neuter octāvārium); first/second-declension adjective
- (Late Latin) of an eighth part
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | octāvārius | octāvāria | octāvārium | octāvāriī | octāvāriae | octāvāria | |
| Genitive | octāvāriī | octāvāriae | octāvāriī | octāvāriōrum | octāvāriārum | octāvāriōrum | |
| Dative | octāvāriō | octāvāriō | octāvāriīs | ||||
| Accusative | octāvārium | octāvāriam | octāvārium | octāvāriōs | octāvāriās | octāvāria | |
| Ablative | octāvāriō | octāvāriā | octāvāriō | octāvāriīs | |||
| Vocative | octāvārie | octāvāria | octāvārium | octāvāriī | octāvāriae | octāvāria | |
References edit
- “octavarius”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- R. E. Latham, D. R. Howlett, & R. K. Ashdowne, editors (1975–2013), “octavarius”, in Dictionary of Medieval Latin from British Sources[1], London: Oxford University Press for the British Academy, →ISBN, →OCLC