opinatus
Latin edit
Etymology edit
Perfect participle of opīnor
Participle edit
opīnātus (feminine opīnāta, neuter opīnātum); first/second-declension participle
Declension edit
First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | opīnātus | opīnāta | opīnātum | opīnātī | opīnātae | opīnāta | |
| Genitive | opīnātī | opīnātae | opīnātī | opīnātōrum | opīnātārum | opīnātōrum | |
| Dative | opīnātō | opīnātō | opīnātīs | ||||
| Accusative | opīnātum | opīnātam | opīnātum | opīnātōs | opīnātās | opīnāta | |
| Ablative | opīnātō | opīnātā | opīnātō | opīnātīs | |||
| Vocative | opīnāte | opīnāta | opīnātum | opīnātī | opīnātae | opīnāta | |
References edit
- “opinatus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- “opinatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
- opinatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
- opinatus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.