paganus
Latin
Etymology
From pāgus (“area outside of a city, countryside”).
Pronunciation
Adjective
pāgānus m (feminine pāgāna, neuter pāgānum); first/second declension
- Of or pertaining to the countryside, rural, rustic.
- (by extension) rustic, unlearned
- (substantive) villager, countryman
- (substantive) civilian
- (substantive, Ecclesiastical Latin) heathen, pagan
Inflection
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case \ Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | pāgānus | pāgāna | pāgānum | pāgānī | pāgānae | pāgāna | |
| genitive | pāgānī | pāgānae | pāgānī | pāgānōrum | pāgānārum | pāgānōrum | |
| dative | pāgānō | pāgānae | pāgānō | pāgānīs | pāgānīs | pāgānīs | |
| accusative | pāgānum | pāgānam | pāgānum | pāgānōs | pāgānās | pāgāna | |
| ablative | pāgānō | pāgānā | pāgānō | pāgānīs | pāgānīs | pāgānīs | |
| vocative | pāgāne | pāgāna | pāgānum | pāgānī | pāgānae | pāgāna | |
Derived terms
- pāgānismus
- pāgānitās
- sēmipāgānus
Related terms
Descendants
References
- paganus in Charlton T. Lewis & Charles Short, A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press, 1879